10. Asteroīdu diena Latvijā

Maija Barinova

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas
absolvente

Maija Barinova ir 2024. gada vidusskolas absolvente, kas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu veica astronomijā, jo tā ir stilīgākā no zinātnēm. Pētījuma ietvaros viņa apkopoja esošo informāciju par mikrometeorītiem un ievāca un apskatīja mikrometeorītu kandidātus. Maija vairākus gadus apmeklē astronomijas pulciņu un labprāt padalītos ar savā pētījumā uzzināto.

Temats: Mikrometeorītu meklēšana un analīze

Kārlis Bērziņš

Meteorītu muzeja
dibinātājs un vadītājs

Kārlis Bērziņš 2015. gadā atklāja pirmo Baltijā speciāli meteorītikai veltītu muzeju. Viņš ieguvis bakalaura grādu teorētiskajā fizikā un fizikas maģistra grādu LU, kā arī astronomijas maģistra grādu Kopenhāgenas Universitātē, Nila Bora Institūtā, specializējoties kosmoloģijā. Vēl kā skolnieks Kārlis sāka strādāt LU Astronomiskajā observatorijā par laborantu, bet kā students - Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā, kopš tā pašiem sākumiem, koncentrējoties novērojumiem gan interferometrijas, gan vienas antenas režīmā. Vadījis vairākus Starptautiskus projektus, bijis VSRC padomē, pildījis arī direktora v.i. pienākumus. Kārlis Bērziņš ir strādājis kā pētnieks LU un VeA. Viņš ir stažējies dažādās Eiropas astronomiskās observatorijās un institūtos Lielbritānijā, Itālijā, Nīderlandē, Krievijā un Polijā.
Kopš bērnības Kārlis interesējies par meteoru novērošanu un to datu apstrādi, kas vēlāk pāraugusi profesionālā meteorītikas jomā. Kārlis Bērziņš ir astronomijas praktiskais docents RTU, LAB priešēdētāja vietnieks.

Temats: Latvijas meteorīti

Mārtiņš Gills

LAB projektu vadītājs,
saulespulkstenis.lv radītājs

Mārtiņš Gills profesionāli strādā datorikas jomā, bet jau vairākus gadu desmitus darbojas arī astronomijā. Piedalās žurnāla Zvaigžņotā Debess veidošanā, organizē Latvijas Astronomijas biedrības ikmēneša sanāksmes, piedalās astronomijas semināru Ērglis veidošanā, organizē dažādus debess novērošanas projektus. Veidojis lielu daļu saules pulksteņu Latvijā.

Temats: Ko var uzzināt no asteroīdu zvaigžņu aizklāšanām?

Reinis Jaunais

mūziķis

Reinis Jaunais ir viens no pazīstamākajiem jaunās paaudzes ģitāristiem Latvijā. Reinis regulāri ceļo pa pasauli, koncertējot. Ceļošana ir ne tikai viena no viņa lielākajām kaislībām dzīvē, bet arī iedvesma jaunas mūzikas radīšanai. Bieži vien viņa skaņdarbos atspoguļojas biogrāfiski fragmenti no viņa piedzīvojumiem. Mūziķis var lepoties ar bagātīgu diskogrāfiju. Reiņa Jaunā instrumentālās dziesmas atrodamas seriālos, TV un radio programmās, savukārt citas dziesmas ierindojušās Latvijas radio staciju topu pirmajās vietās. Viņš uzstājas kopā ar Andri Slavinski izrādē “Zinātniskais un muzikālais ceļojums: dzīvības vēsture, Visums un viss”, pavadot šo interesanto zinātnisko ceļojumu ar pārsteidzošām mūzikas skaņām.

Temats: Dzīvības vēsture, Visums un viss

Māris Krastiņš

LAB priekšsēdētājs

Māris Krastiņš ir Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs, piedalās skolēnu astronomijas olimpiāžu un amatieru astronomijas semināru rīkošanā. Zinātniskie pētījumi saistīti ar nestriktās loģikas jomu matemātikā.

Temats: Liels un mazs attālums astronomijā

Juris Seņņikovs

pētnieks LU FMOF fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūtā

Jura Seņņikova referāta tēma gan nav saistīta ar viņa tiešo darbu, to viņš veic kā amatieru astronoms un astrofotogrāfs. Par astronomiju Juris interesējas jau aptuveni 45 gadus, kopš pamatskolas laikiem. Viņš ir sācis fotografēt naksnīgās debesis jau senāk vēl ar filmu kameru, tomēr nopietnāk astrofotografēšanai pievērsies pēdējos aptuveni 10-15 gadus, pakāpeniski uzlabojot savas prasmes. Arī sudrabainos mākoņus viņš sācis fotografēt apmēram tajā pašā laikā. Pēdējos 3 gadus viņš aktīvi piedalījies LAB organizētā sudrabaino mākoņu sinhronās novērošanas projektā. Juris Seņņikovs ir izstrādājis šo mākoņu attēlu apstrādes programmas, kas ļauj noteikt to augstumu un atrašanās vietu, pēc zvaigznēm nosakot kameras orientācijas parametrus (kods brīvi pieejams zemāk).

Temats: Sudrabaino mākoņu attēlu analīze

Andris Slavinskis

Asociētais profesors UT Tartu Observatorijā Igaunijā un Nanocraft SIA līdzdibinātājs Latvijā

Andra Slavinska pieredze ietver gan pirmo igauņu cubesat izstrādi, gan darbu NASA Ames Mission Design Division. Slavinskis ir atvedis EKA Comet Interceptor zinātnes misiju uz Igauniju, Somiju un Latviju, kur Nanocraft veido Comet Interceptor kameru 3D modelēšanas kampaņu un Bitlake Technologies SIA jau ir piegādājis OPIC FPGA kodolu! Pēdējos 1,5 gadus Slavinskis veltījis savai zinātniskajai kaislībai, elektriskajai saules vēja burai, izveidojot elektriskās buras izmēģinājuma kuba Lunar Nanospacecraft jeb ESTCube-LuNa misijas koncepciju.

Temats: Dzīvības vēsture, Visums un viss

Kārlis Šļumba

Doktorants Adelaides Universitātē, Austrālijā

Kārlis Šļumba pēta Mēness regolīta ģeotehniskos parametrus, lai nākotnē varētu tur būvēt tādu infrastruktūru kā raķešu nosēšanās platformas, ceļus un ēkas. Studē doktorantūrā University of Adelaide, Austrālijā. Iepriekš studējis maģistrantūrā fiziku ar planetoloģijas novirzienu University of Central Florida, ASV. Ieguvis bakalaura grādus fizikā no Latvijas universitātes un uzņēmējdarbībā no Rīgas Tehniskās Universitātes.

Temats: Lielākais eksperiments Meteorītu krāterī, Arizonā, ASV

Ilgonis Vilks

LU Astronomijas institūta pētnieks

Pedagoģijas zinātņu doktors Ilgonis Vilks strādā Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā. Nodarbojas ar astronomijas mācīšanas jautājumiem, ir daudzu mācību grāmatu autors. Aktīvi popularizē zinātni, ir žurnāla "Zvaigžņotā Debess" galvenais redaktors. Jau ilgāku laiku interesējas par astronomijas vēsturi Latvijā. 2024. gadā iznākusi attēlā redzamā monogrāfija.

Temats: Latvijas Universitātes meteorītu kolekcijas vēsture