Par mums

Meteorītu muzejs ir oficiālais Starptautiskās Asteroīdu dienas pārstāvis Latvijā. Meteorītu muzejs tika atvērts 2015. gada 2. jūnijā, un jau 30. jūnijā iekļāvās pasaules Asteroīdu dienas kustībā, organizējot Latvijā publisku pasākumu un nelielu konferenci. 2016. gada 6. decembrī ANO pieņēma rezolūciju, pasludinot 30. jūniju par ikgadēji atzīmējamu Starptautisku Asteroīdu dienu.

Šogad pasaulē un Latvijā Asteroīdu dienas pasākumi notiks jau 10. reizi. Latvijā asteroīdu dienā durvis par ziedojumiem vērs bagātīgā Meteorītu muzeja kolekcija, bet zinātniski mākslinieciskā kulminācija norisināsies konferencē "10. Asteroīdu diena Latvijā", uz kuru aicinām ikvienu ar jebkuru zināšanu līmeni (vietu skaits gan ir ierobežots)

Par Asteroīdu dienas pasākumiem citur pasaulē lasiet: Asteroidday.org

Kāpēc tiek organizēta Asteroīdu diena?

Starptautiskā Asteroīdu diena ik gadu tiek atzīmēta 30. jūnijā, tās galvenais mērķis ir pievērst visas sabiedrības uzmanību asteroīdu draudu problemātikai, skaidrojot asteroīdu izpētes nozīmību cilvēces drošības risku mazināšanai un novēršanai. Visā pasaulē tiek organizēti publiski populārzinātniski un zinātniski pasākumi, tai skaitā paneļdiskusijas, konferences, izstādes un aktivitātes. Asteroīdu diena ir kļuvusi par nozīmīgu izglītošanas kustību, kuras mērķauditorija ir ikviens:

  • valdību un publiskais sektors
  • lēmējinstitūciju pārstāvji
  • zinātnieki
  • studenti
  • plaša sabiedrība, tai skaitā bez priekšzināšanām
  • bērni un jaunieši
  • visi interesenti

2024. gada
30. jūnijā

Meteorītu muzejā
Latvijā

sēdvietu skaits
ierobežots līdz 50

Daudzi profesionāli
lektori

Konferences runātāji

Alfabētiskā secībā (zinātņu doktori, docenti, lektori un nozaru eksperti, arī skolēni ar zinātniski pētniecisko darbu)

Maija Barinova

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas
absolvente

Maija Barinova ir 2024. gada vidusskolas absolvente, kas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu veica astronomijā, jo tā ir stilīgākā no zinātnēm. Pētījuma ietvaros viņa apkopoja esošo informāciju par mikrometeorītiem un ievāca un apskatīja mikrometeorītu kandidātus. Maija vairākus gadus apmeklē astronomijas pulciņu un labprāt padalītos ar savā pētījumā uzzināto.

Temats: Mikrometeorītu meklēšana un analīze

Kārlis Bērziņš

Meteorītu muzeja
dibinātājs un vadītājs

Kārlis Bērziņš 2015. gadā atklāja pirmo Baltijā speciāli meteorītikai veltītu muzeju. Viņš ieguvis bakalaura grādu teorētiskajā fizikā un fizikas maģistra grādu LU, kā arī astronomijas maģistra grādu Kopenhāgenas Universitātē, Nila Bora Institūtā, specializējoties kosmoloģijā. Vēl kā skolnieks Kārlis sāka strādāt LU Astronomiskajā observatorijā par laborantu, bet kā students - Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā, kopš tā pašiem sākumiem, koncentrējoties novērojumiem gan interferometrijas, gan vienas antenas režīmā. Vadījis vairākus Starptautiskus projektus, bijis VSRC padomē, pildījis arī direktora v.i. pienākumus. Kārlis Bērziņš ir strādājis kā pētnieks LU un VeA. Viņš ir stažējies dažādās Eiropas astronomiskās observatorijās un institūtos Lielbritānijā, Itālijā, Nīderlandē, Krievijā un Polijā.
Kopš bērnības Kārlis interesējies par meteoru novērošanu un to datu apstrādi, kas vēlāk pāraugusi profesionālā meteorītikas jomā. Kārlis Bērziņš ir astronomijas praktiskais docents RTU, LAB priešēdētāja vietnieks.

Temats: Latvijas meteorīti

Mārtiņš Gills

LAB projektu vadītājs,
saulespulkstenis.lv radītājs

Mārtiņš Gills profesionāli strādā datorikas jomā, bet jau vairākus gadu desmitus darbojas arī astronomijā. Piedalās žurnāla Zvaigžņotā Debess veidošanā, organizē Latvijas Astronomijas biedrības ikmēneša sanāksmes, piedalās astronomijas semināru Ērglis veidošanā, organizē dažādus debess novērošanas projektus. Veidojis lielu daļu saules pulksteņu Latvijā.

Temats: Ko var uzzināt no asteroīdu zvaigžņu aizklāšanām?

Reinis Jaunais

mūziķis

Reinis Jaunais ir viens no pazīstamākajiem jaunās paaudzes ģitāristiem Latvijā. Reinis regulāri ceļo pa pasauli, koncertējot. Ceļošana ir ne tikai viena no viņa lielākajām kaislībām dzīvē, bet arī iedvesma jaunas mūzikas radīšanai. Bieži vien viņa skaņdarbos atspoguļojas biogrāfiski fragmenti no viņa piedzīvojumiem. Mūziķis var lepoties ar bagātīgu diskogrāfiju. Reiņa Jaunā instrumentālās dziesmas atrodamas seriālos, TV un radio programmās, savukārt citas dziesmas ierindojušās Latvijas radio staciju topu pirmajās vietās. Viņš uzstājas kopā ar Andri Slavinski izrādē “Zinātniskais un muzikālais ceļojums: dzīvības vēsture, Visums un viss”, pavadot šo interesanto zinātnisko ceļojumu ar pārsteidzošām mūzikas skaņām.

Temats: Dzīvības vēsture, Visums un viss

Māris Krastiņš

LAB priekšsēdētājs

Māris Krastiņš ir Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs, piedalās skolēnu astronomijas olimpiāžu un amatieru astronomijas semināru rīkošanā. Zinātniskie pētījumi saistīti ar nestriktās loģikas jomu matemātikā.

Temats: Liels un mazs attālums astronomijā

Juris Seņņikovs

pētnieks LU FMOF fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūtā

Jura Seņņikova referāta tēma gan nav saistīta ar viņa tiešo darbu, to viņš veic kā amatieru astronoms un astrofotogrāfs. Par astronomiju Juris interesējas jau aptuveni 45 gadus, kopš pamatskolas laikiem. Viņš ir sācis fotografēt naksnīgās debesis jau senāk vēl ar filmu kameru, tomēr nopietnāk astrofotografēšanai pievērsies pēdējos aptuveni 10-15 gadus, pakāpeniski uzlabojot savas prasmes. Arī sudrabainos mākoņus viņš sācis fotografēt apmēram tajā pašā laikā. Pēdējos 3 gadus viņš aktīvi piedalījies LAB organizētā sudrabaino mākoņu sinhronās novērošanas projektā. Juris Seņņikovs ir izstrādājis šo mākoņu attēlu apstrādes programmas, kas ļauj noteikt to augstumu un atrašanās vietu, pēc zvaigznēm nosakot kameras orientācijas parametrus (kods brīvi pieejams zemāk).

Temats: Sudrabaino mākoņu attēlu analīze

Andris Slavinskis

Asociētais profesors UT Tartu Observatorijā Igaunijā un Nanocraft SIA līdzdibinātājs Latvijā

Andra Slavinska pieredze ietver gan pirmo igauņu cubesat izstrādi, gan darbu NASA Ames Mission Design Division. Slavinskis ir atvedis EKA Comet Interceptor zinātnes misiju uz Igauniju, Somiju un Latviju, kur Nanocraft veido Comet Interceptor kameru 3D modelēšanas kampaņu un Bitlake Technologies SIA jau ir piegādājis OPIC FPGA kodolu! Pēdējos 1,5 gadus Slavinskis veltījis savai zinātniskajai kaislībai, elektriskajai saules vēja burai, izveidojot elektriskās buras izmēģinājuma kuba Lunar Nanospacecraft jeb ESTCube-LuNa misijas koncepciju.

Temats: Dzīvības vēsture, Visums un viss

Kārlis Šļumba

Doktorants Adelaides Universitātē, Austrālijā

Kārlis Šļumba pēta Mēness regolīta ģeotehniskos parametrus, lai nākotnē varētu tur būvēt tādu infrastruktūru kā raķešu nosēšanās platformas, ceļus un ēkas. Studē doktorantūrā University of Adelaide, Austrālijā. Iepriekš studējis maģistrantūrā fiziku ar planetoloģijas novirzienu University of Central Florida, ASV. Ieguvis bakalaura grādus fizikā no Latvijas universitātes un uzņēmējdarbībā no Rīgas Tehniskās Universitātes.

Temats: Lielākais eksperiments Meteorītu krāterī, Arizonā, ASV

Ilgonis Vilks

LU Astronomijas institūta pētnieks

Pedagoģijas zinātņu doktors Ilgonis Vilks strādā Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā. Nodarbojas ar astronomijas mācīšanas jautājumiem, ir daudzu mācību grāmatu autors. Aktīvi popularizē zinātni, ir žurnāla "Zvaigžņotā Debess" galvenais redaktors. Jau ilgāku laiku interesējas par astronomijas vēsturi Latvijā. 2024. gadā iznākusi attēlā redzamā monogrāfija.

Temats: Latvijas Universitātes meteorītu kolekcijas vēsture

Kā piedalīties Asteroīdu dienā?

Meteorītu muzeja fondu apskate par ziedojumiem.

1. Meteorītu muzeja fondu apskate gida vadībā

Visiem interesentiem Asteroīdu dienā 30. jūnijā no plkst 13:00-14:45 būs iespēja iepazīties ar Meteorītu muzeja kosmiskās izstādes bagātībām gida vadībā. Muzeja fondu apskate tiks organizēta arī pēc konferences no apmēram 19:00 līdz pat plkst. 21:00, kā arī konferences starplaikos. Asteroīdu dienā gida pienākumus pildīs Meteorītu muzeja dibinātājs un vadītājs Kārlis Bērziņš.

Asteroīdu dienā Meteorītu muzejā iespējams ierasties bez apmeklējuma e-pieraksta, taču vietu skaits ir ierobežots. Aktuālā informācija par vietu piejamību atrodama šīs lapas augšpusē

2. Konference "10. Asteroīdu diena Latvijā"

No plkst. 15:00 norisināsies Asteroīdu dienas konference, tajā būs referāti dažādiem zināšanu līmeņiem, kurā kā runātāji piedalīsies daudzi profesionāli lektori. Konferences starplaikos būs iespējams aplūkot Meteorītu muzeja izstādi. Konference noslēgsies ar populārzinātniski muzikālu pārsteiguma priekšnesumu, kuru sagādās Andris Slavinskis kopā ar Reini Jauno.

3. Konference "10. Asteroīdu diena Latvijā" tiešraidē

Konferences galvenā norise tiks atspoguļota tiešsaistē Meteoriti.LV YouTube kanālā.

Pasākuma dienaskārtība | 2024. gada 30. jūnijs

Laika plānojumā iespējamas izmaiņas!

-

Muzeja eksponātu apskate
gida vadībā (vairāki seansi)

Kārlis Bērziņš

-

"10. Asteroīdu diena Latvijā" konferences atklāšana

Kārlis Bērziņš

-

Lielākais eksperiments Meteorītu krāterī, Arizonā, ASV

Kārlis Šļumba

 
-

Mikrometeorītu meklēšana un analīze

Maija Barinova

-

Sudrabaino mākoņu attēlu analīze

Juris Seņņikovs

-

Liels un mazs attālums astronomijā

Māris Krastiņš

 
-

Ko var uzzināt no asteroīdu zvaigžņu aizklāšanām?

Mārtiņš Gills

-

Latvijas Universitātes meteorītu kolekcijas vēsture

Ilgonis Vilks

-

Latvijas meteorīti
 

Kārlis Bērziņš

 
-

Dzīvības vēsture,
Visums un viss

Andris Slavinskis un Reinis Jaunais

-

Muzeja eksponātu apskate
gida vadībā (vairāki seansi)

Kārlis Bērziņš

 

Informatīvie atbalstītāji

Pasākumu organizē un finansē Meteorītu muzejs, SIA "Meteorite Lab", bet informatīvi atbalsta:

Daži jautājumi un atbildes

Par ziedojumiem

Piedalīšanās Asteroīdu dienas pasākumos Latvijā ir par ziedojumiem, atbilstoši jūsu novērtējumam un iespējām. Mēs vēlamies, lai Asteroīdu dienas svētki būtu pieejami ikvienam, neatkarīgi no finansiālajām iespējām!

Visus šī Starptautiski nozīmīgā pasākuma izdevumus Latvijā no sava budžeta sedz Meteorītu muzejs, SIA "Meteorite Lab", jūsu finansiālais atbalsts mums patiesi ir nozīmīgs un svarīgs! Paldies visiem ziedotājiem!

Nav nepieciešama, bet rekomendējam

Meteorītu muzejā Asteroīdu dienas pasākumos variet ierasties arī bez iepriekšējas reģistrācijas, taču mūsu vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lai garantētu vietu, aicinām iepriekš tomēr veikt bezmaksas reģistrāciju: www.meteoriti.lv/seansi

Meteorītu muzejā

Meteorītu muzejs ir oficiālais Asteroīdu dienas kustības pārstāvis Latvijā. 2024. gadā pasākumi tiks organizēti gan klātienē, ar iespēju satikt dažādus astronomijas ekspertus, gan tiešsaistē. Meteorītu muzejs atrodas Rīgā, Purvciema centrā (skat. ģeo informāciju)

Dažādi Asteroīdu dienas pasākumi paredzēti plašai mērķauditorijai

Meteorītu muzeja apmeklējums, iepazīšanās ar meteorītu kolekciju, apjaust asteroīdu draudus Zemei un kā tos novērst, kā arī citas aktivitātes paredzētas visu vecumu apmeklētājiem, sākot no pirmskolas un beidzot ar pieredzējušiem speciālistiem.

Asteroīdu dienas konference paredzēta skolēniem, studentiem, speciālistiem un ikvienam interesentam

Regulāri apstrādāsim aktuālo informāciju

Aktuālo klātienes vietu pieejamības informāciju skatiet lapas sākuma daļā!

Bez klātienes aktivitātēm, aicinām piedalīties konferencē, pieslēdzoties YouTube Meteoriti.LV tiešraides kanālam.

Vislabāk epastā

Vislabāk jautājumus uzdot iepriekš, sūtot epastu uz vl.itiroetem@ofni
Variet mēģināt arī sazvanīt uz 25453600, taču ievērojiet, ka pasākuma dienā un citā noslodzes laikā, mēs nespēsim nodrošināt tūlītēju atbildi!

Konferences laikā

Mēģināsim atbildēt arī uz YouTube tiešraides tērzētavā (Chat) iesūtītajiem jautājumiem (vēlams norādīt arī lektoru, kuram tas adresēts).

Pasākuma vieta

Meteorītu muzejs
Nīcgales iela 3a, Rīga
Tel: (+371 2545 3600)
Epasts: vl.itiroetem@ofni
www.meteoriti.lv

Ieeja Meteorītu muzejā pa lielajiem vārtiem no Nīcgales ielas puses.